Jauks lauku ciemats ar mierīgu dzīvi,
kurā atrodas viena jauka iela ar jaukiem kaimiņiem un kaķiem. Jā,
nekļūdieties – galvenais stāsts būs par kaķiem un nabadzību –
garīgo vai materiālo, katram lasītājam pašam būs izlemt.
Stāsta sākums radies jau kādus 3, 4
gadus atpakaļ. Iesaistītie stāsta varoņi – pensionāre mājā
A, ar 3 kaķiem, no kuriem publiskā vidē kā savējo atzinusi tikai
vienu – rižu runci, kuram tiek visas privilēģijas – siltais
krāsns mūrītis un galvenā bļoda, tomēr arī pārējie 2 tiek
aktīvi piebaroti, un tās ir kaķenes. Māja B, kura atrodas blakus
un dzīvo nākamās 2 pensionāres, kurām pašām ir kaķis, bet tas
tiek rudens-ziemas-pavasara sezonā, līdz ar pensionārēm, aizgādāts
uz Rīgas ērto dzīvokli. Māja C, kas atrodas blakus zemes gabalā
mājai A, un kurā arī mīt jauka pensionāre ar sterilizētu
kaķeni. Vēl bez aprakstītajām mājām, stāstā neviļus piedalās
māja D, kurā mīt šī stāsta paudēja, māja E, kurā dzīvo
pasaules glābēja nr1 un māja F, kurā mīt pasaules glābēja
nr.2.
Bet tagad pie pašas lietas būtības.
Mājas A kaķi pavasara sezonā sāka apbērnoties matemātiskā
progresijā, okupējot lēnām mājas B teritoriju, jo neviens šo
izplatībai īpašus traucēkļus neradīja. Mājas F pasaules
glābēja nr2., kopā ar pensionāri no mājas A, metienus realizēja
interneta plašajās dzīlēs. Ne vienmēr šī realizācija bija
veiksmīga un no katra metiena kāds neveiksminieks papildināja mājā
B dzīvojošo kaķu saimi. Vasarā labi, šos kaķus B, A māju
iemītnieces piebaroja, tomēr iestājoties aukstumam B māju
saimnieces devās sildīties Rīgas dzīvoklī, atstājot kaķīšus
savā vaļā. Šeit stāstā iesaistās C mājas iedzīvotāja, kura
kopā ar F mājas iedzīvotāju ziemas laikā, žēlsirdības vadītas,
piebaroja šos kaķus. Atnāca jauns pavasaris, riņķa dancis
atkārtojās. Tomēr B māju saimnieces secināja, ka tie liekēži
nu jau esot kļuvuši nedaudz par daudz. Tiek uzrakstīts iesniegums
uz pārvaldi, ar lūgumu kaut ko darīt kaķu kolonijas patukšošanai.
Pārvalde nodrošina sprostus, tomēr ķeršana jānodrošina pašām
cietušajām. Šajā mirklī tiek iesaistīti mājas D iedzīvotāji,
jo redz, viņiem jau dūšas pietikšot kaķus sprostā iemānīt.
Daļēji kolonija tiek patukšota, tomēr ne līdz galam, jo māju A un F
iedzīvotājas sāk zākāt D mājas iedzīvotājus par kaķu bendēm.
Morālā spiediena rezultātā, D mājas iedzīvotāji vienkārši
atsakās no “uzticētā” pienākuma, izsakot lūgumu, ka vismaz
sterilizējiet tās kaķenes.
Protams, ka nekas netiek darīts un ne
D, ne E, ne C mājas iedzīvotājiem ar nav tādu līdzekļu, lai
nosterilizētu tādu koloniju, kā arī pārvalde paziņo, ka tam
naudas neesot.
Stāsts iet pa riņķi. Trakākais ir
tas, ka šogad atkal tas viss atkārtojas un kolonija ir atguvusi
iepriekšējos apjomus un atkal ir jauni metieni, un atkal F mājas
glābēja paziņo, ka jaunais metiens ir smuks un noteikti izdošoties
realizēt interneta dzīlēs. Bet kaķi kļūst arvien mežonīgāki,
ar vien vairāk un ar vien lielāks izmisums pārņem pārējo
iesaistīto personāžu dzīves.
Kur ir Zaļo, kur ir glābēji? Vai glābšanās pašu rokās? Nezinu. Jā, šis tiešām ir kauciens debesīs...
Kur ir Zaļo, kur ir glābēji? Vai glābšanās pašu rokās? Nezinu. Jā, šis tiešām ir kauciens debesīs...
Glābšana vienmēr pirmamkārtam ir pašu rokās. Nav nevienai organizācijai burvju nūjiņa vai milzīgs naudas maiss, lai cīnītos ar pilnīgi visu.
AtbildētDzēstGlābēji pirmamkārtam esam mēs katrs pats. Ja nav vienalga, tad ir jārīkojas nevis jākauc debesīs, jo no tā nebūs nekāds labums.
Viela pārdomām.
AtbildētDzēst