pirmdiena, 2013. gada 8. aprīlis

Par nabadzību


Jauks lauku ciemats ar mierīgu dzīvi, kurā atrodas viena jauka iela ar jaukiem kaimiņiem un kaķiem. Jā, nekļūdieties – galvenais stāsts būs par kaķiem un nabadzību – garīgo vai materiālo, katram lasītājam pašam būs izlemt.

Stāsta sākums radies jau kādus 3, 4 gadus atpakaļ. Iesaistītie stāsta varoņi – pensionāre mājā A, ar 3 kaķiem, no kuriem publiskā vidē kā savējo atzinusi tikai vienu – rižu runci, kuram tiek visas privilēģijas – siltais krāsns mūrītis un galvenā bļoda, tomēr arī pārējie 2 tiek aktīvi piebaroti, un tās ir kaķenes. Māja B, kura atrodas blakus un dzīvo nākamās 2 pensionāres, kurām pašām ir kaķis, bet tas tiek rudens-ziemas-pavasara sezonā, līdz ar pensionārēm, aizgādāts uz Rīgas ērto dzīvokli. Māja C, kas atrodas blakus zemes gabalā mājai A, un kurā arī mīt jauka pensionāre ar sterilizētu kaķeni. Vēl bez aprakstītajām mājām, stāstā neviļus piedalās māja D, kurā mīt šī stāsta paudēja, māja E, kurā dzīvo pasaules glābēja nr1 un māja F, kurā mīt pasaules glābēja nr.2.
Bet tagad pie pašas lietas būtības. Mājas A kaķi pavasara sezonā sāka apbērnoties matemātiskā progresijā, okupējot lēnām mājas B teritoriju, jo neviens šo izplatībai īpašus traucēkļus neradīja. Mājas F pasaules glābēja nr2., kopā ar pensionāri no mājas A, metienus realizēja interneta plašajās dzīlēs. Ne vienmēr šī realizācija bija veiksmīga un no katra metiena kāds neveiksminieks papildināja mājā B dzīvojošo kaķu saimi. Vasarā labi, šos kaķus B, A māju iemītnieces piebaroja, tomēr iestājoties aukstumam B māju saimnieces devās sildīties Rīgas dzīvoklī, atstājot kaķīšus savā vaļā. Šeit stāstā iesaistās C mājas iedzīvotāja, kura kopā ar F mājas iedzīvotāju ziemas laikā, žēlsirdības vadītas, piebaroja šos kaķus. Atnāca jauns pavasaris, riņķa dancis atkārtojās. Tomēr B māju saimnieces secināja, ka tie liekēži nu jau esot kļuvuši nedaudz par daudz. Tiek uzrakstīts iesniegums uz pārvaldi, ar lūgumu kaut ko darīt kaķu kolonijas patukšošanai. Pārvalde nodrošina sprostus, tomēr ķeršana jānodrošina pašām cietušajām. Šajā mirklī tiek iesaistīti mājas D iedzīvotāji, jo redz, viņiem jau dūšas pietikšot kaķus sprostā iemānīt. Daļēji kolonija tiek patukšota, tomēr ne līdz galam, jo māju A un F iedzīvotājas sāk zākāt D mājas iedzīvotājus par kaķu bendēm. Morālā spiediena rezultātā, D mājas iedzīvotāji vienkārši atsakās no “uzticētā” pienākuma, izsakot lūgumu, ka vismaz sterilizējiet tās kaķenes.
Protams, ka nekas netiek darīts un ne D, ne E, ne C mājas iedzīvotājiem ar nav tādu līdzekļu, lai nosterilizētu tādu koloniju, kā arī pārvalde paziņo, ka tam naudas neesot.
Stāsts iet pa riņķi. Trakākais ir tas, ka šogad atkal tas viss atkārtojas un kolonija ir atguvusi iepriekšējos apjomus un atkal ir jauni metieni, un atkal F mājas glābēja paziņo, ka jaunais metiens ir smuks un noteikti izdošoties realizēt interneta dzīlēs. Bet kaķi kļūst arvien mežonīgāki, ar vien vairāk un ar vien lielāks izmisums pārņem pārējo iesaistīto personāžu dzīves.
Kur ir Zaļo, kur ir glābēji? Vai glābšanās pašu rokās? Nezinu. Jā, šis tiešām ir kauciens debesīs...