piektdiena, 2013. gada 26. jūlijs

Kad mājās nav ko ēst...

Stāsta sākums ir pavisam prozaisks - gulaša gaļas glābšana no aizmirstības iekš ledusskapja. Tā mēdz gadīties mājā, kur vairāk kā viena saimniece un katrai no tām ir savi "kaitīgie ieradumi" uz rezervju glabāšanu. Bet gaļa, pateicoties dažādām vircēm utl. ir tapusi izglābta. Bet kāpēc šāds ievads?
Stāvot pie Superneto kasēm apsvēru jautājumu, ka mani noteikti sagaidīs mājās izsalkuši bērni, kas pieprasīs dienišķo kaloriju devu, bet ir tikai saglābtais gulašs.
Pircējs pirms manis aizkustināja manu iedvesmas stīgu, nokrāmējot pie kases kādus 10 bomžsupa iepakojumus - un re- ideja rokā!
Tātad mazs aplītis pa veici, lai iepirkums papildinātos ar 3 bomžsupa iepakojumiem, seleriju un papriku. Sviesta pupiņas man pašai dārzā aug - atliek tik savākt.
Spontānā recepte - kārtīgi sacepam aizmirsto gulašu (neuztraucieties - šams ir uzglabāts kārtīgi, nav ieguvis nevienu blakni no stāvēšanas aizmirstībā, jo aizmirstība nav vilkusies ilgi, tātad nevienu neindēju), sagriežam papriku kubiņos, seleriju sarīvējam, abus apcepam, pieliekam kārtīgu sagrieztu tomātu bez mizas. Sautējamā bļodā sadrupinam bomžsupa makaronus, buljonus u.c. līdz nākošās piedevas miskastē. Sadrupinātajiem makaroniem virsū apcepto papriku, seleriju, tomātus, gaļu. Pārlejam ar garšaug-vielu papildinātu H2O, cepeškrāsnī iekšā. Paralēli cepās svaigi lasītās sviesta pupiņas. Kad tās gatavas, pievienojam tās sautējumam. Galvenais - labi daudz ķiplociņa, pipariņus utt. Omes mājās nav - tātad var atļauties.
Garša lieliska.
Noteikti, ka var papildināt ar visādiem citiem labumiem. Un tik pat labi bez gaļas iztikt.
 

piektdiena, 2013. gada 12. jūlijs

Kad no neprecīzas receptes sanāk labas lietas...

Zinot manus mājas kārumniekus, nācās meklēt jaunu receptūru ikdienas našķim. Uzgāju kārdinošu bildi Baltic Taste feisbūkā. (Publisks fui, par šitādu haltūru Baltic Taste). Tikai gatavošanas procesā attapos, ka recepte ir sasodīti nepilnīga un piens ar cukuru neveidos nekāda veida masu, atskaitot sīrupveidīgu šķidrumu, kur pat sviests nelīdzēs.
Tātad - uz lēnas uguns vāram glāzi piena vs 2 glāzes cukura, līdz rodas piensīrups, pievienojam ~60g sviesta, vanilīncukuru. Tad, kad uznāca apskaidrības brīdis, sāku domāt, ko lai pievienoju, lai šķidrā masa iegūtu kaut kādu cietību... Riskēju eksperimentēt un sīrupam pievienoju apm. 4 ēdamkarotes mannā, kārtīgu riekšavu ar kokosa skaidiņām.  Vāram, līdz gatavs :D
Tad iegūto masu uz cepešpannas un cepeškrāsnī uz apm. 180grādiem, max 15 min, kontrolējot situāciju. Rezultāts ir apburbuļojošs, pat man, kas īpaši neatzīst saldumus, likās sasodīti gardi. Pārējie liekus jautājumus neuzdeva.
p.s. Ja masas cepšanos kontrolē vairāk kā es to darīju, to var smuki sagriezt un sarullēt. Manā gadījumā sanāca laušana, ne griešana.
Labu apetīti :)
p.p.s. Bildi ilustrācijai uztaisīt neuzspēju :D