Labi dzīvojam!
Var klecēt iekšā delikateses katru dienu, nevis tā, kā agrāk – tikai pa svētkiem. Tas jau nekas, ka šīs delikateses gatavotas industriāli un pilnas ar civilizācijas labākajiem izgudrojumiem – garšas un krāsas uzlabotājiem. Un ar tām par „delikatesi” kļūst pat ar maltām pupām piepildīta cūkas zarna. Tas jau nekas, ka aspartāms, kas atrodas turpat visos dzērienos, jogurtos, košļenēs un kečupos un ievārījumos, tāpat daudzos citos izstrādājumos, veicina nervu šūnu bojājumus. Tas nozīmē, ka tas veicina arī multiplās sklerozes, redzes un dzirdes traucējumus, epilepsiju un smadzeņu vēzi. Un, ko rada visu E vielu kombinācija diezin vai zina pats kungs dievs. Bet tas viss ir sīkums, jo ir taču tik daudz dažādu zāļu, ar ko var ārstēties visu atlikušo mūžu.
Labi dzīvojam!
Pazīstu dažu personu, kas, gandrīz ar lepnumu, apgalvo – man zālēm aiziet gandrīz visa pensija. Tas, ka ilgstoši lietojot sintezētās zāles, no šīm zālēm rodas atkarība, viņi negrib zināt. Tantuki-narkomāni. Viņa jau sen piemirsusi no kā īsti pirmo reizi kļuva slikti, bet tagad gan droši zina – neiedzers „dienišķo devu” būs slikti, tāpēc uz aptieku naski metas, negaidot līdz pēdēja ripa būs izlietota. Nē, padomijā tā nebija. Mana mamma bija II grupas redzes invalīde, tāpēc viņa katru mēnesi saņēma bezmaksas zāles. Tā kā mana mamma lietoja tikai ārstniecības augu tējas un izvilkumus, es viņai jautāju; „Mammu, priekš kam tu tās tabletes ņem, jā tu viņas nedzer?” Mammaa izvilka puslitra pudeli, kurā bija duļķains šķidrums; „Nu, re! Es tabletes sabāžu pudelē, uzleju šņabi un nav nemaz sliktāk, kā uzlejot odzei. Inde, paliek inde. Tagad var lietot kā ierīvējamās zāles mugurai vai kājām. Pie manis nāk visas mājas večas pēc šīm zālēm.” Nuja tik „labu” zāļu nebija, kā tagad. Ar tām varēja kājas ierīvēt, bet tagadējās tikai iekšā un…… pēc nākamās devas, kamēr nav sākusies abstinence.
Labi dzīvojam!
Pienāk paziņa, balstīdamās uz kruķa un stāsta cik grūti viņai stiept pilnās somas. Es jautāju – vai tad nav neviena palīga, ka pašai jānes tādi smagumi. Nav, šī atbild. Dzīvo viena.” Bet jā tu dzīvo viena, kam tev tik daudz pārtikas vai atkal pasaules galu sola?” – smejos. Nu redz, tur kaut kāda akcija, te kaut kāda akcija – kā tu nepirksi pa lēto. Tiešām, kā tu nepirksi, jā tev ir šī supermārketa karte un tev par katru pirkumu vēl ieskaita bonusu. Nu un tie nopirktie (bieži vien mēsli) arī ir jāizlieto, nemetīs taču ārā. Tas jau nekas, ka aptaukošanās un cukura diabēta sākumstadija – visvisādi kārumi nopirkti „pa lēto” un jāēd vien ir.
Labi dzīvojam!
Kad vēl bija pašiem savas cukurfabrikas, dāņu cukuram bija zemāka cena nekā Latvijas. Kas pirks pašu dārgo, kad ir dāņu lētais? Cukurfabriku vairs nav. Nav arī lētā dāņu cukura. Tas ir – cukurs jau ir, tikai kopš konkurenta vairs nav, tas kļuvis daudz dārgāks nekā bija Latvijas. Tas pats notika ar daudzām citām Latvijas precēm un fabrikām – iekārojām lēto no ārzemēm vesto, nevis savējo dārgo. Nav vairs ne savējā dārgākā, ne ievestā lētākā, ne vietējo fabriku. Tagad brēcam – kāpēc neattīsta ražošanu, tikai supermārketus ceļ? Pieprasījums rada piedāvājumu. Kas ražos priekš noliktavām? Pirmās republikas laikā Ulmanis aicināja: „Beriet trīs tējkarotītes vietējā cukura pie tējas!”… un attīstijās cukurfabrikas, zemnieki audzēja cukurbietes, bija darbs un iztikšana. Tagad labi dzīvojam, pērkam tikai ievesto, nafig, vajadzīgs tas patriotisms! Aizgāja pa burbuli gan cukurfabrika, gan eļļas fabrika, gan linoleja rūpnīca, gan gaļas un piena pārstrādes…..tas vēl nav viss uzskaitījums tikai priekš Liepājas vien. Kas vainīgs?. Tā maita, valdība – atļāva celt supermārketus un ievest lētāku produkciju, tā nabaga pircējus kārdinot. Ko darīt? Tikko to valdīšanu rādīs pa televizoru, tā uzspļaut viņiem. To viņi ir pelnījuši. Bet rīt atkal naski uz supermārketu, gan jau tur kādus lētus mē….. tas ir garšīgas lietas akcijā nopirksi. Uz tirgu gan neej, tur dažs vietējais piedāvā kartupeļus, kāpostus, ābolus un vēl šo to. Diemžēl gadās, ka tie ir bioloģiskie lauksaimnieki. Viņu produkcijai nav ne ierastās ”supermārketu” smaržas, ne garšas. Tāpēc labāk neriskē. Vari vēl iedzīvoties alerģijā, kā tie vācu zinātnieki, kurus aizveda pastaigā dzīvā dabā. Ja cilvēks ir pieradis pie 21. gadsimta pārtikas piešķiņķotas ar E vielām, tad labāk dabisku pārtiku neiegādāties. Štrunts, ka ilgstoši ar E vielām piesātinātu pārtiku lietojot attīstās visādas slimības, vēzi ieskaitot.. Tāpēc jau visos supermārketos atrodas aptiekas. Tā kā dažādas zāles tiek reklamētas tāpat kā buljona kubiciņi un vistu šķiņķīši, nemaz nav tāls tas laiks, kad arī iesaiņoti būs kopā. Tad tikai atliks supermārketos bez tualetēm vēl ierīkot arī morgus un būs pilns serviss.
Labi dzīvojam!
Šopingojam uz nebēdu – iepirkšanās centri, super-, hypermārketi, internetveikali utt. Man te viens paziņa stāstīja – Dānijā cilvēki no pilsētas pa brīvdienām braucot uz laukiem, uz zemnieku saimniecībām, lai nopirktu svaigus, dabiskus produktus. Pastāvīgiem pircējiem esot viss jau sagatavots – var ņemt mantu, atstājot naudu, pat bez saimnieka klātbūtnes. Citi speciāli braucot ar bērniem, lai tie redzētu dzīvus lopiņus un putnus, kā tas viss aug tur laukos. Mūsējie nu gan nav tik atpalikuši, lai pa laukiem vazātos .Ņem bērnus un brauc uz supermārketu – tur taču viss ir, kam tie lauki vajadzīgi? Bērniem arī patīk, staigājot līdz vecākiem var izčīkstēt divisimti trīspadsmito mašīnīti vai sešdesmito lācīti vai…. sazin kuro citu nieku. Kas nu tur to mantu kaudzi pārskaita istabas stūrī.
Labi dzīvojam!?
Vispār jau te viens otrs diendienā čīkst internetā – ka slikti dzīvojam. Stāsta, ka cilvēki pa misenēm rakņājoties, pārtiku meklēdami. Gāju lūrēt – pa mūsu mājas miseni neviens nerakņājās. Bija te pirms pāris gadiem viens „fortūnas džentelmenis”, kuram pieiet tuvumā nevarēja – „krutkas” dvinga gāza no kājām. Bet nu laikam „krutka” nogāza pašu miseņu inspektoru. Uz mūžu. Varbūt vajadzētu aiziet līdz pilsētas mēra misenei – tur, droši vien, būs redzami tie slikti dzīvojošie, kas pa misenēm rakņājas? Es jau tiem, kuri stāsta, ka tauta pa misenēm dzīvojas, lūdzu man atsūtīt šo miseņu adreses, lai tur aizbrauktu apskatīties. Un jā nu tās misenes tādas kā Rubļovkā, kuras „Našā Rašā” rāda? Skauģi un alkatas tie čīkstētāji! Neatsūtīja man nevienu adresi. Paši tur barojas, bet padalīties žēl!!
Autors šeit :
http://www.draugiem.lv/blogs/?p=9309575
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru