piektdiena, 2013. gada 8. marts

Nu tad ar to 8. martu!

Teikšu godīgi - man patīk saņemt ziedus, kaut vai ja tam ir pavisam prozaisks iemesls, ko sauc par 8.martu alias Sieviešdienu. Man šī diena asociējas ar dienu, kad sievietei tika atņemtas tiesības būt sievietei un padarīja viņu atkarīgu no darba un karjeras. Bet tas jau ir mans viedoklis, un, no otras, puses - feini, ka šī diena ir zaudējusi savu ideoloģiju un kļuvusi par pavasara un sievietes sumināšanas dienu bez jebkādiem padziļinātiem zemtekstiem.
Bet interesanti, mēs, kaut pagājis jau vairāk kā simts gadu, vēl jo projām cīnamies par mistisko līdztiesību, kaut daudzas, līdzīgi kā es, jūtas diskriminētas dēļ tā, ka nav iespējams būt vienkārši mājsaimniecēm, mātēm, sievām... Diemžēl dzīves skarbā realitāte liek mums cīnīties savā darba vietā par ikdienišķo iztiku, un arī tā knapi savelkot galus mājsaimniecībā... Ko darīt, tāds izdzīvošanas laiks...
Be nerunāsim par skumjo! Novēlēšu mums visām atalgojumu, no kura arī pirms algas dienas būtu kas pāri palicis, vīrus, mīļākos un bērnus, kuri liktu mums aizmirst skarbo dzīves ikdienu. Un vienkārši baudīt pavasara tuvošanos!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru