Kad mājās nav ko ēst...

Stāsta sākums ir pavisam prozaisks - gulaša gaļas glābšana no aizmirstības iekš ledusskapja. Tā mēdz gadīties mājā, kur vairāk kā viena saimniece un katrai no tām ir savi "kaitīgie ieradumi" uz rezervju glabāšanu. Bet gaļa, pateicoties dažādām vircēm utl. ir tapusi izglābta. Bet kāpēc šāds ievads?
Stāvot pie Superneto kasēm apsvēru jautājumu, ka mani noteikti sagaidīs mājās izsalkuši bērni, kas pieprasīs dienišķo kaloriju devu, bet ir tikai saglābtais gulašs.
Pircējs pirms manis aizkustināja manu iedvesmas stīgu, nokrāmējot pie kases kādus 10 bomžsupa iepakojumus - un re- ideja rokā!
Tātad mazs aplītis pa veici, lai iepirkums papildinātos ar 3 bomžsupa iepakojumiem, seleriju un papriku. Sviesta pupiņas man pašai dārzā aug - atliek tik savākt.
Spontānā recepte - kārtīgi sacepam aizmirsto gulašu (neuztraucieties - šams ir uzglabāts kārtīgi, nav ieguvis nevienu blakni no stāvēšanas aizmirstībā, jo aizmirstība nav vilkusies ilgi, tātad nevienu neindēju), sagriežam papriku kubiņos, seleriju sarīvējam, abus apcepam, pieliekam kārtīgu sagrieztu tomātu bez mizas. Sautējamā bļodā sadrupinam bomžsupa makaronus, buljonus u.c. līdz nākošās piedevas miskastē. Sadrupinātajiem makaroniem virsū apcepto papriku, seleriju, tomātus, gaļu. Pārlejam ar garšaug-vielu papildinātu H2O, cepeškrāsnī iekšā. Paralēli cepās svaigi lasītās sviesta pupiņas. Kad tās gatavas, pievienojam tās sautējumam. Galvenais - labi daudz ķiplociņa, pipariņus utt. Omes mājās nav - tātad var atļauties.
Garša lieliska.
Noteikti, ka var papildināt ar visādiem citiem labumiem. Un tik pat labi bez gaļas iztikt.