ceturtdiena, 2013. gada 14. februāris

Mazliet pārveidots pastāsts, kas oriģinālā saucās „Vecpuiša piezīmes *Kā es pavadīju brīvdienas*”

~ Pamodināja stulbais kaķis, kurš no vakardienas nebija ēdis, tāpēc tagad centās nograuzt man pēdu.
~ Piecēlos no gultas un gribēju iespert kaķim. Netrāpīju. Toties trāpīju sienai. Atkritu atpakaļ gultā līdz pusdienlaikam.
~Sagribējās ēst. Nācās slieties augšā un iet uz virtuvi. Interesanti, kur man ir virtuve? Un kur rijamais?
~ Atradu valriekstu. Centos sakost. Izlauzu zobu. Gribēju riekstu sadauzīt pret durvīm. Izlauzu durvis. Tagad man vajadzēs likt jaunas durvis un zobu.
~ Atvēru ledusskapi. Ahā! Tur katliņš ar ēdienu. Apsēdos ēst. Izrādījās, ka tas nav nemaz nekāds ēdiens, bet tapešu līme. Kurš idiots to tur ielicis? Ar aizdomām paskatījos uz kaķi Atcerējos, ka pati ieliku. Saskumu.
~ Pēc piecām minūtem izrādījās, ka arī mans vēders ir depresijā. Divas stundas nosēdēju tualetē. Sapriecājos par to, ka par spīti visam mana pakaļa nav salīmējusies kopā.
~ Nolēmu nomazgāties un iztīrīt zobus. Sajaucu tūbiņas. Gulēju vannā un laidu burbuļus ar patīkamu lavandas smaržu. Toties zobu pasta izrādās lieliski puto un atbrīvo no blaugznām.
~ Atnāca kaķis padalīties ar balkonā svaigi noķerto balodi. Tagad jātīra paklājs. Nezināju, ka baložiem ir tik daudz spalvu. Izrādījās, ka lielākā daļa ir pūkas no kaķa uzšķērstā spilvena.
~ Tik un tā gribas ēst. Sataisījos iet uz bodi pēc ēdamā. Nesaplēstas zeķubikses neatradu, nācās vilkt bikses.
~ Pa ceļam uz veikalu atradu arī veselas zeķubikses – tās karājās ārā no bikšu staras.
~ Veikalā nezin kāpēc uz mani savādi blisinājās. Pat palaida pie kases bez rindas. Kasiere pārkrustījās un aizmirsa paņemt no manis naudu.
~ Mājās paskatījos spogulī un sapratu, ka neesmu izmazgājusi no matiem visu zobu pastu. Un vēl atklājās, ka maizes vietā esmu nopirkusi alu.
~ Nelietīgais kaķis kaut kā pamanījās attaisīt un izrīt visu ķilavu bundžu. Ko ēst nav.
~ Sāku aurot tautas dziesmas. Tā kā ģitāras neatradās, spēlēju pavadījumu uz slotas. Kaķis unisonā piebalsoja otrajā balsī.
~ Pamodos ar šaušalīgām galvas sāpēm. Iedzēru tableti. Dīvainas tabletes gan mūsdienās taisa – ar četriem caurumiņiem vidū. Pēc tam pieleca, ka tā bija blūzes poga. Jocīgi, bet galva pārstāja sāpēt.
~ Kaķis apēdis visu tapešu līmi un pielīmējies pie savas kaķu tualetes.
~Nolēmu padzert kafiju. Vai tēju. Vienalga. Neko neatradu. Padzēros ūdeni tāpat no krāna. Un apēdu riekstu. Izrādās man tomēr ir izdevies to sasist.
~ Atnāca kaķis viss aplipis ar smiltīm. Nolēmu nomazgāt kaķi. Atkal sajaucu tūbiņas. Kaķis tumšā sarkankoka krāsā izskatās jauki.
~ Ieslēdzu televizoru. Paskatījos uz lēkājošiem punktiņiem. Varbūt tomēr no nākošās algas pieslēgt kabeļtelevīziju...
~ Nolēmu nopucēt zābakus rītdienai. Aizrāvos un nopucēju visus apavus, ieskaitot čības.
~ Atlikušo vakara daļu gludināju svārkus un blūzi. Būtu izgludinājusi ātrāk, ja gludeklis būtu karsts, bet man ir palikusi tikai viena nesadedzināta blūze. Turklāt no kaķa apgrauztā vada lēkā dzirksteles. Tāpēc gludekli pie elektrības labāk nemaz neslēdzu.
~ Atradu saldētavā ledu. Paēdu pati un pabaroju kaķi (pret viņa gribu). Vajadzētu atcerēties rīt nopirkt kaut ko ēdamu.
~ Aizgāju gulēt. Ilgi grozījos, cenšoties atcerēties, kā izskatās kails vīrietis. Iegrimu nostaļģiskās pārdomās. Aizmigu apkampusi kaķi.
~ Pamodos. Paskatījos uz gludekli, uz durvīm un uz sevi. Stingri nolēmu atrast sev kaut kur vīru. Būtu labi uzzināt, ko tie ēd. Steidzami jānopērk kas ēdams!!!


(c)Murķelis

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru