Protams, es kā kārtīga latvju saimniece, nemēru sastāvdaļu daudzumu gramos, bet gan šļuciņ' šito un mazbišķiņ' šito, bet tomēr cenšos pieturēties pie publicētā orģinālreceptes satāva.
Tātad - biezpiens - cik mājās atrodas, klāt ideālajā gadījumā sviests, realitātē margarīns un īstā bezizejā mazdrusciņ' eļļas ar divtik mazdrusciņ' īsta lauku krējuma. Izvelkam ikvienai saimniecei tik ļoti nepieciešamo blenderi un iegūto sablenderējam, jo, piemēram, es - ciest nevaru, ja kādā veidojumā ir jūtams biezpiena graudainums - uzreiz nosit apetīti. Tātad, visu sablenderējam līdz vienmērīgai masai, piešaujam klāt miltus, izmīcam un iegūstam laba plastalīna cienīgu masu. Orģinālreceptē teikts, ka masai jānostājas, bet sakarā ar to, ka man mūžīgi rinda gatavās produkcijas gribētāju, kas nespēj izprast tik augstas būtības, laižu lietošanā to kas ir, bez īpašas nogaidīšanas.
Tātad - paņemam gabalu mīklas, kuru izrullē apmēram līdz 3-5mm biezumam, ar nazi sagriežam smukos 4x4 cm kvadrātiņos, cenšoties nesagriezt vakstūbi. Iegūtajā kvadrātiņā ar tējkaroti iepickinam cukuru, smuki mīklu aiz stūrīšiem /pretējiem/ salipinām pauniņā un krāmējam uz pannas. Var arī izmantot
Gatavība nosakāma vērojot - ja iegūtais produkts ir kļuvis viegli zeltains un tajā esošais cukurs ir mainījis konsistenci no cietas uz šķidru - ir pēdējais brīdis veikt pannas evakuāciju no cepeškrāsns. Tīri teorētiski cepumiņi ir jāatdzesē, prakstiski - neiespējamā misija. :)
Lai labi garšo!
p.s. Eksperimentālā kārtā esmu mīklai pievienojusi arī kokosa skaidiņas - rezultāts garšo labi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru